Mani sauc Kristaps, man ir 44 gadi, un pēdējos divus gadus es strādāju par apsargu. Darbs ir garlaicīgs – sēdi, skaties kamerās, reizēm apstaigā teritoriju. Alga – tāda, ka pēc īres un rēķiniem paliek pāri 50 eiro. Nedēļā. Piecdesmit eiro. No tiem jāpērk pārtika, jāmazgājas, jābrauc uz darbu.
Esmu šķīries. Bērni dzīvo pie bijušās sievas. Redzu viņus reizi divās nedēļās. Katru reizi, kad nāku, viņi prasa – "Tēti, nopērc saldējumu." Un es nopērku. Bet pēc tam nedēļu ēdu tikai rīsus un makaronus.
Tajā pirmdienā es sēdēju sardzē. Naktī. Visi gulēja. Es dzēru kafiju no termosa un mēģināju nesnaust. Paņēmu telefonu, lai paskatītos ziņas. Un tad es ieraudzīju reklāmu. "Spēlē un laimē – sāc ar 5 eiro." Es pasmējos. Bet paliku pie reklāmas. Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka man bija garlaicīgi. Varbūt tāpēc, ka biju izsalcis pēc kaut kā.
Es noklikšķināju. Atvērās vietne. Skaista, spoža, aicinoša. Es reģistrējos – vārds, e-pasts, parole. Divas minūtes. Tā es nokļuvu vavada казино (https://vavada-baltija.eu/). Sākumā neko nesapratu – spēles, bonusi, turnīri. Bet bija arī vienkāršs spēļu automāts ar augļiem. Vecā labā klasika. To es sapratu.
Es ieliku 5 eiro. Tikai piecus. Es sev teicu – "Kristap, ja zaudēsi, tad nākamajā nedēļā ēdīsi tikai rīsus." Sāku griezt. Likme 10 centi. Griezu lēni. Pēc desmit minūtēm man bija 3 eiro. Pēc divdesmit – 1.20. "Nu, sanāca," nodomāju. Bet es neaizvēru. Kaut kas lika turpināt.
Un tad – ekrāns iemirgojās. Mūzika. Gaismas. Bonuss. 87 eiro. Es izņēmu 80, atstāju 7. Nopirku bērniem saldējumu. Nopirku sev normālas vakariņas. Sajutos kā cilvēks.
Tā sākās mana nedēļa. Es nolēmu – katru dienu ielikšu 5 eiro. Tikai 5. Ja zaudēšu, zaudēšu. Ja uzvarēšu, izņemšu pusi. Tā bija mana sistēma.
Otrdien es ieliku 5, uzvarēju 12. Trešdien ieliku 5, zaudēju visu. Ceturtdien ieliku 5, uzvarēju 220. Es izņēmu 200. Piektdien ieliku 5, zaudēju. Sestdien ieliku 5, uzvarēju 44. Svētdien ieliku 5, uzvarēju 630.
Nedēļas beigās es saskaitīju – kopā ieliku 35 eiro, izņēmu 80+200+44+630 = 954 eiro. Plus tie, kas palika kontā. Gandrīz 1000 eiro nedēļā no 5 eiro dienā. Es nespēju noticēt.
Es samaksāju visus parādus. Nopirku bērniem ziemas drēbes. Nopirku sev jaunu apsargu formu – vecā jau bija nobružāta. Palika vēl 300, ko ieliku krājkontā.
Es turpināju spēlēt vavada казино, bet savādāk. Es vairs neieliku 5 eiro katru dienu. Es ieliku 10 eiro nedēļā. Tikai tad, kad biju atpūties un mierīgs. Nekad nespēlēju noguris, nekad nespēlēju piedzēries. Tā bija mana disciplīna.
Nākamajā mēnesī es uzvarēju vēl 600 eiro. Nopircu bērniem velosipēdus. Viņi bija laimīgi. Es arī.
Bet lielākais laimests nāca pēc trim mēnešiem. Manam dēlam vajadzēja aizbraukt uz sporta nometni – 400 eiro. Man nebija. Es atvēru vavada казино, ieliku 20 eiro. Spēlēju to pašu augļu spēli, ar kuru laimēju pirmo reizi. Greizu. Greizu. Pēc stundas man bija 12 eiro. Pēc divām – 8. Sāku nervozēt.
Bet tad es pārgāju uz spēli ar dārgakmeņiem. Un tur – bonuss. 1280 eiro. Es izņēmu 1200. Dēls aizbrauca uz nometni. Atgriezās ar medaļu. Viņš teica – "Tēti, tu esi labākais." Es gandrīz raudāju.
Kopš tā laika ir pagājuši astoņi mēneši. Es joprojām strādāju par apsargu. Bet es jūtos savādāk. Man ir krājkonts. Man ir cerība. Es zinu, ka, ja kaut kas notiks, es varu paļauties uz sevi. Un uz vavada казино – bet tikai kā uz pēdējo iespēju.
Tagad es spēlēju retāk. Reizi mēnesī. Ielieku 10 eiro. Dažreiz uzvaru 20-30, dažreiz zaudēju. Bet tas vairs nav par izdzīvošanu. Tas ir par atcerēšanos. Atcerēšanos, no kurienes es nāku. Un cik tālu esmu ticis.
Es zinu, ka daudzi teiks – "Kristap, tu esi atkarīgais." Nē. Es esmu cilvēks, kurš atrada veidu, kā izkļūt no parādu bedres. Varbūt ne veselīgāko, bet reālo. Un es neesmu zaudējis kontroli. Tieši otrādi – es esmu to atguvis.
Vai es iesaku šo ceļu citiem? Nē. Bet es saku – ja jau esat izmisumā, tad vismaz dariet to gudri. Ar galvu. Ar noteikumiem. Un nekad nezaudējiet to, ko nevarat atļauties. Es to iemācījos. Tāpēc es joprojām esmu šeit. Ar saviem 5 eiro tajā pirmdienas vakarā – tie tagad ir pagātnē. Manā tagadnē ir miers. Un tas ir labākais laimests, kāds jebkad var būt. Nevis džekpots, bet spēja paskatīties spogulī un nenožēlot. Es to sasniedzu. Un jūs varat. Bet neaizmirstiet – spēle ir tikai spēle. Dzīve ir īsta. Nedodies to pretī.